Praktiski ieteikumi velotūristam: kas jāzina iesācējam?

Publikācijas datums: Aug. 11, 2016, 1:04 p.m.

Rūpējoties par velobrauciena drošu un veiksmīgu norisi, tehnoloģiju zīmols “Garmin” sadarbībā ar velobraukšanas praktiķiem uzskaita ieteikumus, ar kuriem vērts iepazīties pirms došanās savā pirmajā vairāku dienu velotūrisma braucienā.

 

 

Jākustas arī uz velosipēda

Latvijas vadošās riteņbraukšanas komandas “Rietumu-Delfin” treneris Toms Flaksis ir pārliecināts, ka veloceļojums ir lielisks veids, kā ne tikai iepazīt nezināmu apvidu, bet arī atklāt sevī ko jaunu. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti daži praktiski padomi.

 

Lai nebūtu nepatīkamu atklājumu, jau plānojot maršruta distanci, būtiski ir novērtēt savu fizisko spēju robežu un attālumu, kuru komfortablā ātrumā iespējams veikt jebkādos apstākļos. Jāievēro, ka iespējams arī spēcīgs, ilgstošs pretvējš, kurš ieviesīs nepatīkamas izmaiņas iecerētajā braukšanas intensitātē: pretvējš un pavējš var mainīt braukšanas ātrumu līdz pat 10 km/h.

 

“Rokas, mugura, kakls, ilgstoši atrodoties vienā pozīcijā, var radīt negaidītu nogurumu, pat sāpes. Izlokiet muguru, pabrauciet kājās un mainiet plaukstu – stūres satvērienu, lai novērstu roku notirpšanu. Pie pēdu tirpšanas nepieciešams padarīt velo apavus brīvākus, vispārējas notirpšanas gadījumā nepieciešams apstāties un novilkt apavus, atbrīvot pēdu, saliekt un atliekt kāju pirkstus. Kustēties uz velosipēda, ar to saprotot nesēdēt vienā, fiksētā pozīcijā, nepieciešams jau no brauciena sākuma, jo tas dos iespēju atslābt galvenokārt noslogotajiem muskuļiem, ļaujot tiem saglabāt spēku un darboties daudz ilgstošā,” iesaka treneris T.Flaksis, iesakot pārdomāt arī pārtikas “groza” saturu. “Atkarībā no ceļojuma ilguma jāsagatavo arī atbilstošs uzturs, un jāpārliecinās, ka vienmēr būs līdzi šķidruma rezerves. Nav nepieciešams pārtikas produktus aizvietot ar sporta uzturu, tā vietā no produktiem ieteicams veidot līdzņemamus, viegli uzglabājamus un gardus ēdienus, kaut vai jautājot pieredzējušiem paziņām vai uzticamiem informācijas avotiem internetā receptes, lai sagatavotu līdzņemšanai nepieciešamo enerģijas avotu paši. Tādējādi būs iespēja baudīt jaunas, gardas uzkodas un novērst sāpes, slikto sajūtu vēderā, kura nereti rodas no pārlieku lielas ogļhidrātu koncentrācijas kuņģī, ja tiek lietots tikai sporta uzturs.”

 

Savukārt par drošību uz ceļa var palīdzēt rūpēties praktiski velobraucējiem paredzēti tehnoloģiju risinājumi. Piemēram, “Garmin Varia” viedie lukturi vai aizmugurējais velo radars – tā ir pirmā radaru sistēma, kas ļauj velobraucējam drošā veidā uzzināt, kas notiek līdz pat 140 metru attālumā, brīdinot par tuvojošos auto.

 

Gan piedzīvojums, gan eksistenciāla krīze

 

 

"Dodoties garākā veloizbraucienā vienatnē, jārēķinās ar zināmu eksistenciālu krīzi, kas var piemeklēt ceļā. Ja fiziski organisms drīz vien pierod pie jaunās ikdienas, tad emocionāli var nākties pacīnīties pašam ar sevi un ar tieksmi iekrist galējībās attiecībā kaut vai uz dienas pieveicamo distanci, taču arī tas piedien pie piedzīvojuma," atzīst velobraukšanas un tehnoloģiju entuziasts Aigars Kauliņš, daloties secinājumos par velobrauciena praktisko pusi. Puisis šovasar 25 dienās pieveica 2000 kilometru, izvēloties ceļu no Norvēģijas ziemeļu daļas līdz galvaspilsētai Oslo, dienā nobraucot vidēji 100 kilometrus vienatnē. 

  • Piemērots velosipēds. Vairāku dienu vai nedēļu velobraucienam noteikti jāizvēlas tūrismam piemērots velosipēds: tas būs uzticamāks ne tikai no ilgākiem braucieniem pielāgotas transportlīdzekļa ģeometrijas, bet arī no velosomu kravnesības un no vienkāršotās, bet izturīgās tehniskās uzbūves viedokļa. Būtiski velosipēdu pirms ceļa notestēt un arī kārtīgi apkopt tehniski. 
  • Treniņš pirms garā ceļa. Ja trenējas velobraukšanā vismaz trīs reizes nedēļā un spēj nobraukt vienā piegājienā 50 kilometru, tad ir jauda arī ilgākam velotūrisma braucienam. Testa braucienā I vērts līdzi ņemt jau pilnas ceļasomas, lai izvērtētu spēju ar tām tikt galā ilgākā ceļā.
  • Izpēte par galamērķi. Pirms doties uz konkrēto valsti, vērts izpētīt Eiropas Velobraucēju federācijas izstrādāto “EuroVelo” (www.eurovelo.org) velomaršrutu tīklu, kas var atvieglot brauciena plānošanu. Tas būs drošāk, nekā tikai paļauties uz savām vēlmēm un karti. Piemēram, Norvēģijā ir daudz tuneļu, kuros ar velosipēdu iebraukt aizliegts. Izpēte pirms tam pasargās no nepatīkamiem pārsteigumiem un nepieciešamības mainīt nevēlami maršrutu. 
  • Fleksibilitāte dienas distancē. Plānojot maršrutu, nav vērts pieķerties dienā nobraucamo kilometru skaitam. Jāatstāj iespēja tos variēt atkarībā no fiziskās un emocionālās pašsajūtas. Turklāt ir vērts vismaz dienu nedēļā atpūsties - doties tūristu takās kājām bez velosipēda. 
  • Izmaiņas ēdienkartē. Pārtikas somā jāliek viegli pagatavojamas lietas, ko var papildināt ar vietējos veikalos iegādājamiem produktiem. Turklāt pēc intensīvas slodzes izmaiņas paša garšas izjūtās var pārsteigt - var gribēties daudz sāļākas lietas un arī vairāk cukurotu dzērienu.   
  • “Gadžetu” soma. Plānojot līdzņemamo tehnisko aprīkojumu, jārēķinās ar ierobežotām iespējām piekļūt strāvai. Ceļā var noderēt gan pārnēsājams lādētājs, gan pumpītis un “multitūlis”, gan sporta pulkstenis sava fiziskā stāvokļa un aktivitāšu uzraudzīšanai, gan sporta kamera ātrai kadru fiksēšanai esot ceļā.
  • Mazāk apģērba. Neiztikt bez termoveļas gulēšanai, lietusapģērba kārtas, "izejamā tērpa" atpūtas dienai un veloapģērba, bet pārējo visu var atstāt mājās vai iegādāties ceļā, ja pēkšņi sajūt nepieciešamību vai nav iespēja izmazgāt vai izžāvēt kādu no apģērba kārtām. 
  • Plāns "B". Tas ir pārdomāts plāns tam, kā varēs atgriezties mājās no jebkura maršruta punkta tajā gadījumā, ja kaut kas atgadās ceļā ar pašu vai ar velosipēdu tā, ka iecerēto maršrutu mērot  tālāk vairs nav iespējams. 
Kategorijas: Sportam , Aktīvai atpūtai